Saimnieciskās darbība

Par fiziskās personas saimniecisko darbību uzskata ikvienu darbību, kas mērķēta uz preču ražošanu, darbu veikšanu, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par samaksu. Saimnieciskā darbība nozīmē arī ar kompāniju līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas valdījumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību.

Profesionālā darbība ir ikviena neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana nesaistot to ar darba tiesiskajām attiecībām, arī zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera, zvērināta tiesu izpildītāja, grāmatveža vai arhitekta darbība.

Fiziskās personas uzņēmējdarbību var saukt par saimniecisko darbību, ja īstenojas kāds no zemāk minētajiem punktiem:

  1. 1) darījumu biežums un atkārtojamība – trīs un vairāk darbības gadā vai pieci un vairāk darījumi trijos gados;
  2. 2) ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk euro gadā, atskaitot ienākumus no privātā īpašuma pārdošanas (privātai izmantošanai domāto kustamo lietu – mašīnu, sadzīves tehnikas un citus);
  3. 3) darbības ekonomiskā doma vai personas valdījumā esošo kustamo mantu apjoms liecina par sistemātisku darbību ar nolūku saņemt atlīdzību.

Fiziskās personas labuma saņemšana no kapitāla un labuma saņemšana no fiziskās personas valdījumā esoša zaļojoša meža atsavināšanas nozāģēšanai un mežā nocirsto kokmateriālu pārdošanu neatzīst kā saimniecisko darbību, ja izdevumi, kas attiecas ar šā labuma saņemšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem.

Fiziskās personas labuma saņemšanu no metāllūžņu realizācijas neatzīst kā saimniecisko darbību, atskaitot variantu, kad metāllūžņus realizē individuālais komersants (IK), kurš piemēroti normatīvajos aktos paredzētajai normai ieguvis licenci melno un krāsaino metālu pārpalikumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā.

Ir arī gadījumi, kuros saimniecisko darbību drīkst nereģistrēt. Kā piemēram saņemot ienākumu no īpašuma, iznaomājot vai pārdodot kustamo mantu un citi. Vairāk par to lasīt sadaļā - nereģistrēta saimnieciskā darbība.