Krājumu uzskaite

Krājumu uzskaite ir cieši saistīta ar noliktavas uzskaiti un materiālo vērtību inventarizāciju, bet šis termins ir vairak saistīts ar uzskaites metodiku jeb pieeju, nevis konkrētu inventarizācijas aktu.

Gadījumā, ja runa iet par ražošanas uzņēmuma krājumu uzskaiti, tad galvenais krājumu uzskaites objekts ir materiāli, kur tiek izmantoti ražošanā. Tie ir iedalāmi četrās kategorijās:

  1. izejvielas
  2. pusfabrikāti
  3. palīgmateriāli
  4. eskpluatācijas materiāli

Krājumu uzskaiti ir iespējams veikt ar nepartrauktās un periodiskās inventarizācijas metodi.

Nepārtrauktā inventarizācija

Nepārtrauktā inventarizācija ir krājumu uzskaites stratēģija, kuras ietvaros katra darbība, kura tiek veikta ar krājumu vienību, tiek reģistrēta uzreiz. Pirkto materiālu un preču izlietojums ir norakstāms uz izdevumu kontiem. Visu noliktavā esošo krājumu izdevumu summa noteiktā periodā tiek skaitīta kā realizācijas pašizmaksa. Atšķirībā no periodiskās inventorizācijas metodes, nepārtrauktās inventarizācijas krājumu uzskaite visas izmaiņas reģistrē bilances kontos. Šīs metodes galvenā priekšrocība ir tas, ka tā ļauj jebkurā momentā analizēt un atskaites formā reprezentēt uzņēmuma mantisko stāvokli.

Periodiskā inventarizācija

Periodiskā inventarizācija ir krājumu uzskaites stratēgija, kuras ietvaros krājumu bilances vērtība netiek mainīta līdz perioda beigām, kad tiek veikta krājumu inventarizācija. Šīs inventarizācijas rezultāti tiek salīdzināti ar krājumu atlikumu datiem uzskaites reģistros, kur visas izmaiņas tiek fiksētas izdevumu kontā (ne bilances kontā, kā nepārtrauktās inventarizācijas metodes gadījumā). Realizētas produkcijas pašizmaksa par periodu tiek aprēķināta, iepirkumu neto vērtību pieskaitot klāt krājumu atlikumu neto vērtībai, un no iegūtas summas atskaita krājumu beigu atlikumu vērtību, pamatojoties uz esoša perioda inventarizācijas rezultātiem. Krājumu atlikuma neto vērtība tiek noskaidrota iepriekšēja perioda beigās. Šīs metodes galvenais trūkums ir tas, ka tā neļauj atspoguļot uzņēmuma mantisko un finansiālo stāvokli jebkurā momentā, jo to ir iespējams izdarīt tikai perioda beigās, pēc inventarizācijas.