Parāda piedziņa

Latvijā parāda piedziņa var tikt īstenota gan ārpustiesas, gan tiesas kārtībā, lai arī lielākā daļa parādu tiek nokārtoti bez tiesas līdzdalības. Gadījumā, ja tiek sniegta prasība par parāda piedziņu ārpus tiesas ceļā, šo procesu regulē Parādu ārpustiesas atgūšanas likums. Neatkarīgi no tā, kuru ceļu izvēlas kreditors, viņš par to informē parādnieku likumā noteiktajā kārtībā.

Kreditors rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esamību, kā arī aicina izpildīt kavētās saistības. Parādniekam ir tiesības 21 dienas laikā no paziņojuma saņemšanas brīža sniegt iebildumus pret parāda esamību, vai tā apmēru un samaksas termiņu. Šajā laika periodā kreditors nedrīkst veikt nekādas darbības, lai atgūtu kredītu. Piemēram, kreditors nedrīkst iekļaut parādnieka vārdu parādvēstures datubāzē.

Svarīgi atzīmēt, ka neatkarīgi, vai parādu piedzen pats kreditors, parādu piedziņas kompānija, vai parāds ir pārdots citai personai, parāda nosacījumiem ir jāpaliek nemainīgiem no brīža, kad tas izveidojies.

Parāda piedziņas prasības sastādīšana

Gadījumā, ja kreditors ir izlēmis sniegt tiesā prasību par parāda piedziņu, ir nepieciešams sastādīt prasības pieteikumu. Prasības pieteikums ir dokumenta veidā sastādīta prasība, kurā kreditors, jeb prasītājs izklāsta sava prasījuma būtību.

Sastādot prasību par parāda piedziņu, dokumenta augšpusē norāda prasības saņēmēju (piemēram, Rīgas Šķīrējtiesa), prasītāju (kreditora vārdu, uzvārdu, vai nosaukumu, personas kodu, vai reģistrācijas numuru un deklarēto vai juridisko adresi), un atbildētāju (parādnieka vārdu, uzvārdu, vai nosaukumu, personas kodu, vai reģistrācijas numuru un deklarēto vai juridisko adresi). Pirms prasījuma izklāsta tiek minēts prasījuma sastādīšanas laiks un vieta. Prasības pieteikumā kreditors min šādas detaļas:

• kreditora attiecības ar parādnieku, jeb atbildētāju – piemēram, līgums, kas tika noslēgts starp parādnieku un kreditoru;
• kādas saistības izrietēja no noslēgtā līguma un kādas saistības parādnieks nav izpildījis – piemēram, tika noslēgts līgums par preču pirkšanu par 100 EUR un preču pārdevējs nav atguvis 50 EUR no kopējās summas;
• vai ir pārkāptas kreditora tiesības, kuras aizsargā likums un līgums (un kādas), minot konkrētus likuma punktus – piemēram, Civillikuma 2223. pantā noteikts, ka “tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa”;
• pirmstiesas pasākumi, kas tika veikti, lai atgūtu parādu – piemēram, nosūtot parāda pretenziju parādniekam;
• Prasījums, kas izriet no visa augstāk minētā – prasījums parasti sastāv ne tikai no parādnieka nesamaksātās summas, bet gan iekļauj dažādas papildu izmaksas. Piemēram, prasība par parāda piedziņu var sastāvēt no šādām sadaļām:
  • parāda pamatsummas piedziņa;
  • līgumsoda piedziņa;
  • visu ar strīda izšķiršanu saistīto izdevumu piedziņa;
  • parāda atgūšanas izmaksu piedziņa;
  • likumā noteikto 6% gadā no piespriestās, bet neatgūtās summas piedziņa.

Prasības pieteikuma pielikumā kreditors pievieno notāra apliecinātas dokumentu kopijas, kas apstiprina un pamato viņa prasību, piemēram, līgumu un rēķinu kopijas, kā arī ar parāda piedzīšanu saistīto izdevumu pamatojuma dokumentus, kā piemēram atgādinājumu un pirmstiesas brīdinājumu apliecinātas kopijas un maksājuma uzdevumus par tiesas nodevu apmaksu. Tāpat, kreditors norāda bankas rekvizītus, uz kuriem var tikt sūtīta piedzenamā summa vai atlīdzināmie tiesas izdevumi.