NACE klasifikācija
NACE ir Eiropas Savienības pieņemtie klasifikācijas standarti industrijām un uzņemumu darbības jomām. Tie tiek izmantoti ES valstīs, tostarp arī Latvija, lai regulētu komercdarbību un nodrošinātu attiecīgu statistiku.
NACE klasifikācija sastāv no četriem līmeniem:
- 21 sekcija, kuras apzīmē ar angļu latiņu alfabēta burtiem no A līdz U
- 88 nodaļas, kuras apzīmē ar divciparu kodiem no 01 līdz 99
- 272 grupas, kuras apzīmē ar trīsciparu kodiem no 01.1 līdz 99.0
- 615 klases, kurus apzīmē ar četrciparu kodiem no 01.11 līdz 99.00
Šīs nozares tiek grupētas, pirmkārt ņemot vērā produktu vai pakalpojumu ražošanas metodi, izmantotās tehnoloģijas un paņēmienus. NACE klasifikācija ir pārsvarā vērsta uz industrijām, kuras ir prevalentas Eiropas Savienībā (ieskaitot Latviju).
- A. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
- B. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
- C. Apstrādes rūpniecība
- D. Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana
- E. Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija
- F. Būvniecība
- G. Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts
- H. Transports un uzglabāšana
- I. Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
- J. Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
- K. Finanšu un apdrošināšanas darbības
- L. Operācijas ar nekustamo īpašumu
- M. Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
- N. Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība
- O. Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana
- P. Izglītība
- Q. Veselība un sociālā aprūpe
- R. Māksla, izklaide un atpūta
- S. Citi pakalpojumi
- T. Mājsaimniecību kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās
- U. Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība
NACE metodoloģija
NACE klasificē komercdarbības nozares atkarībā no tā, kādā veidā tiek ražota to produkcija, kādas tehnoloģijas, metodes un paņēmieni tiek pielietoti. Atkarībā no tā, cik kopīgu metožu ir vienai industrijai ar kādu citu, tās tiek grupētas klasē, grupā, nodaļā vai sekcijā.
Ņemot vērā to, ka viena produkta ražošanas procesa ietvaros var tikt pielietotas metodes no dažādām industrijām, par definējošām tiek skaitītas tās tehnoloģijas, kuras ieguldījums ražošanas procesā ir vislielākais. Tā, piemēram, akmens ieguves industrijā var tikt pielietotas arī dažas akmens apstrādes metodes, tomēr tās ir tikai papildus darbības. Līdz ar to par definējošu tiek uzskatīts tieši iegūšanas, nevis apstrādes process, un akmens ieguve pieder pie kategorijas B. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, nevis C. Apstrādes rūpniecība.
Kad uzņēmums nosaka savu piederību noteiktai klasei, tiek ievēroti hierarhijas princips "no augstākā uz zemāko" un "proporcionālā ieguldījuma" princips. Uzņēmums no sākuma izvēlas to sekciju (augstāko līmeni - no augstākā uz zemāko), kura procentuāli sastāda lielāko produkta vai pakalpojuma vērtības daļu (proporcionāls iegūldījums). Pēc tam tādā pašā veidā izvēlētās sekcijas ietvaros tiek izvēlēta nodaļa, pēc tam grupa un beidzot klase (zemākais līmenis). Šī klase arī ir tā industrija, pie kuras pieder uzņemums.