Kas ir patapinājuma līgums

Saskaņā ar Civillikuma 1947. pantu “Patapinājums ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu.” No likuma izriet, ka patapinājums ir lietošanas aizdevums, savukārt, patapināšana ir kādas kustamas vai nekustamas lietas lietošanas tiesību piešķiršana, kuru patapinātājs – līgumslēdzēju puse, kam pieder patapinātā manta – piešķir patapitājuma ņēmējam – līgumslēdzēju puse, kurš iegūst tiesības lietot patapināto mantu bez īpašumtiesību iestāšanās.

Noslēdzot patapinājuma līgumu, patapinātā manta nepāriet patapinājuma ņēmēja īpašumā, taču viņš uzņemas segt visus ar patapināto mantu saistītos izdevumus, ja vien patapinājuma līgumā nav minēts savādāk. Praksē visbiežāk tiek patapināts nekustamais īpašums vai automašīna, taču patapinātā manta var būt arī daudz kas cits, izņemot patērējamas lietas – jo Civillikums paredz, ka pēc patapinājuma līguma termiņa beigām, patapinājuma ņēmējs atgriež patapinātājam atpakaļ to pašu mantu.

Patapinājuma līguma sastāvdaļas un tā sastādīšana

Patapinājuma līgums ir reāllīgums – tas tiek noslēgts tikai tad, ja pastāv gan vienošanās par mantas nodošanu patapinājumā, gan faktiska mantas nodošana patapinājumā. Saskaņā ar Civillikuma 1951. pantu, patapinātājs ir tiesīgs atprasīt patapināto mantu jebkurā laikā. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, patapinājuma līgumā var vienoties par precīzu lietošanas laiku.

Patapinājuma līgums un tā sastāvdaļas var atšķirties atkarībā no patapinātās mantas, taču sekojošo informāciju nepieciešams iekļaut ikvienā patapinājuma līgumā:

• Patapinātāja vārds, uzvārds, vai juridiskais nosaukums;
• Patapinājuma ņēmēja vārds, uzvārds, vai juridiskais nosaukums;
• Patapinātā manta (automašīnas modelis un valsts reģistrācijas numurs, vai nekustamā īpašuma adrese, un citi);
• Patapinājuma līguma termiņs.

Lai arī Civillikumā ir noteikti patapinājuma līgumā iesaistīto pušu pienākumi un atbildība, tos var arī ietvert līgumā pilnā vai daļējā apmērā – piemēram, ja līguma sastādītājs vēlas vērst otras līgumslēdzēju puses uzmanību uz kādu konkrētu pienākumu, to var iekļaut patapinājuma līgumā. Patapinājuma līgumā arī var minēt nosacījumus, kas nav aprakstīti Civillikumā, bet ir svarīgi konkrētajā situācijā. Tāpat, ja līgumslēdzēju puses vienojas par savādāku tiesību un pienākumu sadali nekā tas ir aprakstīts Civillikumā, to ir obligāti jāapraksta sastādot līgumu. Patapinājuma līgumā tiek iekļauta risku un zaudējumu atruna. Visbiežāk patapinājuma devējs uzņemas visus riskus, kas saistīti ar patapināto mantu, taču patapinājuma ņēmējs uzņemas segt visus izdevumus, kas saistīti ar patapināto mantu. Atsevišķos gadījumos, līgumslēdzēju puses var minēt savādāku risku un izmaksu sadalījumu.

Piemēram, patapinājuma līgums neparedz saņemt īres maksu par patapināto nekustamo īpašumu, jo tas ir bezatlīdzības līgums. Taču patapinājuma ņēmējam ir jārēķinās ar tādām izmaksām kā nekustamā īpašuma nodoklis, ikmēneša komunālie maksājumi un dažādas īpašuma uzturēšanas izmaksas, tajā skaitā kapitālā remonta izmaksas, ja tas ir nepieciešams.

Nereti patapinājuma līgumā min termiņu, kādā iepriekš brīdinot otru līgumslēdzēju pusi, ir iespējams izbeigt līguma darbību ātrāk nekā atrunāts līgumā.

Patapinājuma līgumu sastāda un paraksta divos eksemplāros un tie glabājas pie katra no līgumslēdzējiem.