Pirkuma līgums

Pirkuma līgums tiek slēgts starp divām pusēm, kad pircējs vēlas nopirkt un pārdevējs pārdot kādu preci. Visbiežākais pirkuma līguma priekšmets ir nekustamais īpašums – dzīvoklis, māja vai zeme. Tas tādēļ, ka saskaņā ar likumu, nekustamā īpašuma īpašumtiesību pāriešanai uz citu personu ir nepieciešams pirkuma līgums rakstiskā formā. Pirkuma līgums, kopā ar nostiprinājuma lūgumu, ir nepieciešams, lai jaunais īpašnieks varētu savas īpašuma tiesības nostiprināt Zemesgrāmatā. Līdz jaunā īpašnieka ierakstīšanai Zemesgrāmatā, tam nav nekādu tiesību uz īpašumu, jo par nekustamā īpašuma īpašnieku tiek atzīts tas, kurš ir ierakstīts Zemesgrāmatā.

Pirkuma līgumu var slēgt fiziskas personas, kam piemīt tiesībspēja un rīcībspēja. Fiziskai personai piemīt tiesībspēja no dzimšanas, taču rīcībspēja – no 18 gadiem. Piemēram, gadījumā, ja pārdevējs ir nepilngadīga persona, pirkuma līgumu noslēgs vecāki vai aizbildnis viņa vārdā.

Pirkuma līguma sastādīšana

Pirkuma līgumam ir jāsatur darījuma būtiskās sastāvdaļas – priekšmets un maksa. Tāpat, tam ir jābūt pietiekami konkrētam un skaidram, kā arī abām pusēm izdevīgam un godīgam. Pirkuma līguma sastādīšanas gaitā nepieciešams paredzēt vairākas nianses, kas var atvieglot darījuma procesu un izvairīties no liekiem sarežģījumiem. Sastādot pirkuma līgumu, ir jāvienojas par:

• Maksājumu kārtību – pirkuma līgumam jāparedz ne tikai maksu par līguma priekšmetu, bet arī kārtību, kādā maksājums tiks veikts. Piemēram, pirkuma summa tiks maksāta īpašumtiesību reģistrācijas brīdī vai pirkuma līguma parakstīšanas brīdī, vienā vai vairākās daļās.
• Īpašuma nodošanu un reģistrāciju – pirkuma līguma sastādīšanas brīdī vēlams atrunāt īpašuma nodošanas procesu. Piemēram, vai tas notiks pirms vai pēc īpašuma reģistrācijas Zemesgrāmatā, kā arī, vai tiks sastādīts pieņemšanas-nodošanas akts. Būtu nepieciešams arī vienoties par to, kura no darījuma pusēm kārtos formalitātes Zemesgrāmatā, kas saistītas ar īpašumtiesību pārreģistrāciju.
• Apliecinājumiem un garantijām – pirkuma līgumā iespējams ietvert apliecinājumu vai garantiju par darījuma priekšmeta stāvokli vai apgrūtinājumiem.
• Pirmpirkuma tiesībām – ja uz darījuma priekšmetu attiecināmas pirmpirkuma tiesības, līguma sastādīšanas procesā jāparedz kārtību, kādā nekustamais īpašums tiek piedāvāts pirmpirkumtiesīgajai personai. Tāpat ir jāparedz sekas līgumam un visām uz tā pamata veiktajām darbībām gadījumā, ja pirmpirkuma tiesības tiks izmantotas.
• Strīdu izskatīšanu – domstarpību gadījumā, ir vēlams, lai strīdu izskatīšanas kārtība būtu atrunāta jau pirkuma līguma sastādīšanas brīdī. Tādā veidā abas darījuma puses var vienoties par vēlamo strīdu izskatīšanas veidu un piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.
• Līguma izbeigšanas iespējām – lai gan ierasts, ka darījuma puses ir pārliecinātas par tā veiksmīgu izpildi, sastādot pirkuma līgumu, vēlams atrunāt gadījumus, kad kāda no darījumā iesaistītajām pusēm var vienpusēji izbeigt līgumu. Kā arī, kādiem nosacījumiem iestājoties, līgums tiek izbeigts automātiski. Piemēram, nereti pirkuma līgumā tiek iekļauts nosacījums, ka gadījumā, ja kāda iemesla dēļ īpašumtiesības nav reģistrētas Zemesgrāmatā kāda noteikta termiņa laikā no līguma noslēgšanas dienas, tas tiek automātiski izbeigts.

Pēc pirkuma līguma sastādīšanas un parakstīšanas, to iesniedz Zemesgrāmatā kopā ar nostiprinājuma lūgumu. Ierasts, ka nostiprinājuma lūgumu sastāda notārs atkarībā no noslēdzamā darījuma satura. Tāpat notārs apstiprina lūdzēju parakstus, rīcībspēju un pārstāvības tiesības. Notārs var sastādīt arī pirkuma līgumu. Tādā gadījumā, tas būs atbildīgs par līguma saturu un atbilstību likumam, kā arī varēs veikt ierakstu Zemesgrāmatā elektroniski.