Noma un nomas līgums

Praksē nereti jēdzieni “noma” un “īre” tiek jaukti. Taču Latvijas Republikas Civillikuma Saistību tiesību daļas “Nomas un īres līgums” nodaļa skaidri nosaka, ka gadījumā, ja līgums tiek slēgts par nedzīvojamo telpu izmantošanu komercdabībā, jeb “augļu ievākšanai”, tad tā būs noma nevis īre. Savukārt, ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums būs īres līgums. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad likums paredz dažādus regulējumus nomas un īres situācijās.

Nomas līgums ir viens no pirmajiem līgumiem, ko nākas slēgt uzsākot uzņēmējdarbību – tas var būt par biroja telpu, tirdzniecības, kā arī ražošanas telpu nomu. Nomas līgumu, tāpat kā īres līgumu, ir iespējams reģistrēt Zemesgrāmatā. Ierakstīšana Zemesgrāmatā tiek veikta galvenokārt nomnieka interesēs, jo gadījumā, ja nomas līguma priekšmets tiek pārdots, jaunajam īpašniekas jāievēro iepriekš noslēgtais nomas līgums tikai tādā gadījumā, ja tas bijis ierakstīts Zemesgrāmatā. Taču, vērts zināt, ka, ja nomas līgums nav šādā veidā nostiprināts un jaunais īpašnieks lauž nomas līgumu, tad iznomātājam ir jāatlīdzina nomniekam zaudējumi, kas radušies līguma priekšlaicīgas izbeigšanas rezultātā.

Nomas līguma sastādīšana

Lai arī nomas līgumu var noslēgt par to mutiski vienojoties, vai uzrakstot tikai līguma galvenās sastāvdaļas, kas ir tā priekšmets un maksa par to, nomas līgumu ir stingri ieteikts slēgt rakstiskā veidā. Nomas līguma sastādīšana var aiztaupīt daudz rūpju abām no darījumā iesaistītajām pusēm. Pirmkārt, mutiskas vienošanās gadījumā, pusēm ir sarežģīti pierādīt šādas vienošanās esamību. Tāpat, nodokļu administrācija, veicot auditu uzņēmumā, var pieprasīt uzrādīt līgumu, kas pierāda, ka šāds darījums ir noticis. Šī iemesla dēļ, pieņemts ka jebkurš līgums komercdarbībā tiek sastādīts rakstveidā.

Sastādot nomas līgumu, gan nomnieks, gan iznomātājs var iekļaut līgumā dažādus nosacījumus, lai noslēgtais līgums būtu piemērots abām pusēm. Gadījumā, ja nomas līgums netiek noslēgts rakstiski vai tā sastādīšanas brīdī kāds noteikums līgumā netiek atrunāts, tiek piemēroti likuma noteikumi. Nosacījumus, kas ir atrunāti likumā un abas darījumā iesaistītās puses tiem piekrīt, nav nepieciešams vēlreiz minēt nomas līguma sastādīšanas procesā.

Ierasts, ka nomas līgums sastāv no šādiem iedalījumiem:

1. Līguma priekšmets – zemes vai telpu adrese, platība, kadastra numurs, un cita svarīga informācija;
2. Līguma termiņš – uz kādu termiņu tiek noslēgts nomas līgums, iespējas to pagarināt;
3. Nomas maksa un norēķinu kārtība – nomas maksas lielums, iespējas to palielināt (un samazināt) tirgus izmaiņu rezultātā, papildu maksājumi, kas jāsedz nomniekam;
4. Iznomātāja tiesības un pienākumi;
5. Nomnieka tiesības un pienākumi;
6. Pušu atbildība;
7. Līguma izbeigšana un telpu atbrīvošana – gadījumi, kad iznomātājs ir tiesīgs vienpusēji lauzt līgumu, neatlīdzinot nomniekam par zaudējumiem, kas radušies līguma priekšlaicīgas pārtraukšanas rezultātā. Piemēram, nomnieks nemaksā nomas maksu ilgāk kā 30 dienas no līgumā noteiktā termiņa, vai tiesā ir iesniegts maksātnespējas pieteikums pret nomnieku;
8. Drošības nauda;
9. Aizturējuma tiesības – iznomātāja tiesības aizturēt nomātajā telpā esošo nomnieka mantu līdz pilnīgai saistību izpildei;
10. Citi noteikumi – strīdu risināšanas kārtība, pušu rīcība likuma izmaiņu gadījumā, līguma eksemplāru skaits un citi noteikumi.